USG 2023 – trešais mērījums par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām Latvijā

Latvijas sabiedrības gaidas attiecībā uz korporatīvo aktīvismu un vēlme pēc uzņēmumu “pilsoniskā aktīvisma” (corporate citizenship) būtiski pieaugusi pēdējos četros gados. Savukārt, sabiedrības aktīvisms, izvēloties vai boikotējot zīmolus, pieaudzis tieši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā iespaidā. Tā liecina mērījums “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas — USG 2023”, kuru jau trešo reizi veica korporatīvo attiecību grupa VA Communications, VA Government un VA Purpose Rud Pedersen Group. 

Šobrīd jau aptuveni četri no pieciem jeb 78 % Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka uzņēmumi domā ne tikai par peļņu, bet sabiedrībai būtiskiem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem. Tas ir par 15 % vairāk nekā 2020. gadā, kad to apstiprināja 63 % aptaujāto. Turklāt vairākums jeb 59 % sagaida, ka uzņēmumiem būs nostāja iedzīvotājiem svarīgos jautājumos. 

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, uzņēmuma vai zīmola nostāja sabiedrībai svarīgos jautājumos ir ievērojami ietekmējusi arī sabiedrības iepirkšanās paradumus. 26 % aptaujāto norādīja, ka 2022. gadā ir atteikušies pirkt kādu zīmola produktu vai pārstājuši izmantot pakalpojumus uzņēmuma nostājas dēļ. Tās ir nozīmīgas izmaiņas kopš 2019. gada, kad to minēja tikai 3 % aptaujāto. Līdzīgs viedoklis ir arī jautājumā par iepirkšanās paradumiem, gadījumā, ja sakritusi uzņēmuma vai zīmola nostāja aktuālā jautājumā. 16 % (+11 % kopš 2019. gada) minēja, ka ir sākuši pirkt kāda zīmola produktus tā nostājas dēļ.

Plašāk ar šiem un citiem mērījuma secinājumiem var iepazīties šeit.

Iepazīstinām ar VA Purpose

Sveicināti!

2021. gads Vīlands Associates un VA Government komandām sācies ar vairākiem jaunumiem, ar kuriem vēlamies iepazīstināt arī Jūs.

Redzam, ka pēdējos gados mainās uzņēmumu loma un gaidas pret tiem pieaug. Sabiedrības, bet jo īpaši investoru, sadarbības partneru un valsts pārvaldes vidū palielinās vides, sociālo un pārvaldības principu nozīme, kas kopā veido ilgtspējīga biznesa pamatus. Arvien biežāk šie jautājumi nonāk arī mūsu klientu dienaskārtībā un to aktualitāte arvien pieaugs. Tāpēc esam izveidojuši jaunu virzienu —  VA Purpose —,  kas taps kā atbalsts mūsu klientiem ilgtspējas un sociālās atbildības plānu attīstībā un mērķu sasniegšanā. Apvienojot dažādu nozaru profesionāļus ar mūsu zināšanām komunikācijā un interešu pārstāvībā, palīdzēsim uzņēmumiem veidot un pastāstīt par saviem plāniem ilgtspējas jomā.

Uzsākot jauna virziena attīstību, dabiski esam izauguši līdz brīdim, kad nelielas izmaiņas pamanīsiet arī Vīlands Associates zīmolā. Turpmāk mūsu korporatīvās un mārketinga komunikācijas virzienu varēsiet atpazīt kā VA Communications, kuru papildinās arī digitālās komunikācijas konsultācijas un risinājumi. Zīmola izmaiņas neskars uzņēmuma juridisko nosaukumu.

Sinerģijā ar VA Government un VA Purpose varēsim nodrošināt plašāku korporatīvo attiecību (corporate affairs) pakalpojumu klāstu trīs virzienos — publiskā reputācija un mārketings, interešu pārstāvība, kā arī uzņēmumu mērķis un ilgtspēja. Arī turpmāk meklēsim veidus, kā palīdzēt risināt laikmeta izaicinājumus, ar ko saskaras Jūsu vadītie uzņēmumi.  

Ralfs, Vladlens, Elīna, Līga, Laima, Ligita

VA Communications

VA Government

VA Purpose

USG 2020 – turpinām sekot līdzi Latvijas sabiedrības gaidām no uzņēmumiem

Šogad turpinājām Vīlands Associates un VA Government ikgadējo mērījumu USG 2020, kura ietvaros vērtējām Latvijas iedzīvotāju gaidas attiecībā uz uzņēmumu iesaisti sabiedrībai būtisku sociālu, ekonomisku un politisku jautājumu risināšanā. Uzsākot darbu pie USG pagājušajā gadā, vēlējāmies aizsākt diskusiju Latvijā par uzņēmumu lomu sabiedrībā un to plašāku aktīvismu.

USG 2020 mērījumā redzējām, ka Latvijas sabiedrības gaidas attiecībā uz uzņēmumiem gada laikā būtiski pieaugušas. Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu izvēlē ņem vērā ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumus.

Papildus šī gada iedzīvotāju aptaujai, uz sarunu aicinājām arī nelielu paneli ar Latvijas vidējo un lielo uzņēmumu pārstāvjiem, kuru skatījumu arī iekļāvām mērījuma secinājumos.

USG 2020 mērījums par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām pieejams ŠEIT.

USG 2019 – Mērījums par sabiedrības gaidām no uzņēmumiem

Šogad esam uzsākuši jaunu ikgadēju mērījumu, kura ietvaros vēlējāmies novērtēt Latvijas iedzīvotāju gaidas attiecībā uz uzņēmumu iesaisti sabiedrībai būtisku sociālu, ekonomisku un politisku jautājumu risināšanā.

Sekojot līdzi notikumiem pasaulē redzam, ka pakāpeniski notiek uztveres maiņa par uzņēmumu lomu sabiedrībā. Ar vien būtiskāka kļūst aktīvāka uzņēmumu iesaiste tieši sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā šeit un tagad, lai risinātu problēmas, kur iespējams valstu valdībām “rokas ir par īsu” vai iedzīvotāji nepiekrīt tās rīcībai.

Rezultātā pēdējos gados ir liela diskusija par uzņēmumu un zīmolu mērķi, paplašinot arī ideju par korporatīvo sociālo atbildību. Parādās jauna dimensija – zīmolu vai uzņēmumu aktīvisms.

Uzsākot darbu pie USG 2019, mēs vēlējāmies aizsākt diskusiju par šo tēmu arī Latvijā.

USG 2019 mērījums par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām pieejams ŠEIT.

Kā atjaunot labāku tirgus ekonomiku

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu izvēlē ņem vērā ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumus. Tā secināts mērījumā par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas 2020” (USG 2020), kuru šogad otro gadu veicis Vīlands Associates un VA Government. Tas saskan ar tendencēm pasaulē, kur, runājot par tirgus ekonomiku pēc Covid-19, tiek lietots teiciens “atjaunot to labāku” (built it back better).

Jau pērn redzējām, ka, izvēloties kādu zīmolu vai pakalpojumu, uzņēmumu attieksme vides aizsardzības jautājumos bija galvenais faktors pēc cenas un kvalitātes. Tas saglabājies nemainīgi augsts — 66% Latvijas iedzīvotājiem ir būtiski, ka vides jautājumi ir iekļauti uzņēmumu dienaskārtībā. Vienlaikus mērījums parāda, ka šogad būtiski pieaugusi tieši uzņēmumu pārvaldības un sociālās atbildības principu nozīme. 63% Latvijas sabiedrības ir būtiski, lai uzņēmumi ir maksimāli caurredzami. Tas ir par 9% vairāk salīdzinājumā ar 2019. gadu.

63% Latvijas sabiedrības ir būtiski, lai uzņēmumi ir maksimāli caurredzami. Tas ir par 9% vairāk salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Tāpat vairākumam ir svarīga uzņēmumu ētiska attieksme pret darbiniekiem — tā uzskata vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 61%. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad tas bija svarīgi tikai 47% sabiedrības.

Minētā faktora nozīmes pieaugums varētu būt saistīts ar nedrošību par nākotni Covid-19 pandēmijas ietekmē un gaidām, ka krīzes apstākļos uzņēmumiem ir būtiski rīkoties šeit un tagad. Covid-19 radītā trauksme un neskaidrība par rītdienu var būt iemesls, kāpēc sabiedrība ikvienu organizāciju vai institūciju, tai skatā uzņēmumus un zīmolus, uztver kā potenciāla risinājuma avotu. Īpaši savu darba devēju, no kura sagaida caurskatāmus lēmumus un rīcību, kā arī ētisku attieksmi, risinot ar pandēmiju saistītos izaicinājumus.

Šī mērījuma ietvaros ir grūti pārliecināties, vai iepērkoties sabiedrība tiešām rīkojas saskaņā ar aptaujā sniegtajām atbildēm, bet sabiedriskā doma ir vēl viens papildu iemesls, lai uzņēmumi pievērstu šiem jautājumiem uzmanību. Līdz šim nosauktās trīs tēmas — vide, sociālie un pārvaldības principi, ko pazīstam arī ar abreviatūru ESG (Environmental, Social & Governance), ir bijušas būtiskas tieši investoru aprindās. Šo risku apzināšana uzņēmumu biznesa plānos ir svarīgs punkts, lai lemtu par investīcijām. Tas ir mudinājums uzņēmumiem pievērst tam uzmanību.

Skeptiķi teiks, ka tā ir tikai jauna abreviatūra vecam saturam, bet optimistiskāk noskaņotie to nodēvēs par ikviena starptautiski orientēta un integrēta uzņēmuma turpmākās uzvedības rāmi. Eiropas Savienības apņemšanās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un izrietošais regulējums arvien vairāk ir vērsts uz ekoloģiski netīro nozaru dzīves apgrūtināšanu, arī finansējuma pieejamībā. Visdrīzāk jaunievēlētajam ASV prezidentam Džo Baidenam, atgriežot ASV klātbūtni Parīzes klimata nolīgumā, šis spiediens tikai pieaugs.

Seši no 10 ilgtspējīgiem fondiem pēdējās desmitgades laikā ir nesuši lielāku atdevi nekā līdzvērtīgi parastie fondi.
Bez vides jautājumiem liela uzmanība tiek pievērsta attieksmei pret darbiniekiem, piegādātājiem un tam, kā uzņēmums tiek pārvaldīts. Ieguldījumu fondi arvien vairāk skatās, vai uzņēmums domā ESG kategorijās. Šis process ir raksturīgs ne tikai pieredzējušām tirgus ekonomikām, bet nu jau arī Baltijas valstīm. “Netīrām” nozarēm vai tādām, kam tipiska neētiska attieksme pret darbiniekiem un piegādātājiem vai arī raksturīga nesaprotama pārvaldība, būs grūtāk saņemt ieguldījumus un regulējuma rāmis būs bargāks.

Skeptiski noskaņotajiem var piedāvāt vairākus piemērus no šā gada Financial Times. Piemēram, 13. jūnija izdevumā minēts, ka saskaņā ar ieguldījumu padomdevēju Morning Star Data veiktu pētījumu gandrīz seši no 10 ilgtspējīgiem fondiem pēdējās desmitgades laikā ir nesuši lielāku atdevi nekā līdzvērtīgi parastie fondi. Tas grauj apgalvojumus, ka ieguldījumi, kuru pamatā ir vides, sociālie un pārvaldības principi, kavē uzņēmumu darbību. Savukārt investīciju indeksu grupas MSCI dati norāda, ka uzņēmumi ar augstu ESG reitingu Covid-19 krīzes laikā ar izaicinājumiem ir tikuši galā sekmīgāk nekā konkurenti.

Nākamā perioda galvenā tēma būs ne tikai tas, kā atjaunot ekonomiku pēc Covid-19 šoka, bet gan tas, kā padarīt to ilgspējīgāku vai atjaunot labāku (Build it back better), tā korporatīvās pasaules izaicinājumu saredz Pols Polmans (Paul Polman), vēl nesenais Unilever vadītājs. Viņa vārdos mēdz ieklausīties.